Pārgājienu un velobraucienu maršrutu plānošanas pamati

Vienalga, vai dodaties pārgājienā, velobraucienā, vai jebkādā citā aktīvā tūrisma piedzīvojumā, kas saistīts ar pārvietošanos, visa pamatā ir maršruts. Parasti cilvēki iet vieglāko ceļu un izvēlas jau gatavus, izstrādātus maršrutus ar norādēm, infrastruktūru un visu pārējo, jo tad nav jāsatraucas par to, ka kaut kas varētu noiet greizi, tomēr, plānojot savu maršrutu, ir iespējams izpētīt to, ko vairums nav redzējis un mesties pilnīgi unikālā, nebijušā piedzīvojumā. Ja arī jūs gribat pamēģināt sastādīt oriģinālu maršrutu savām aktīvās atpūtas gaitām, rīkojieties pēc sekojoša plāna.

1. Izvēlieties aptuvenu pārgājiena vietu

Vispirms būtu jāsaprot, uz kurieni vēlaties doties. Ja jūs jau skaidri zināt, ko gribat redzēt un kur dosieties, šo soli varat izlaist, bet citādāk, mazliet jāpadomā. Iespēju ir ļoti daudz, jo gandrīz katrā vietā ir kas skaists un unikāls, ko apskatīt. Lai atrastu piemērotu vietu pārgājienam, izdomājiet, ko jūs gribētu redzēt? Vai gribat apskatīt tikai dabas ainavas, vai arī kādus kultūrvēsturiskos objektus? Vai gribat iet caur mežiem, vai pa klajumiem? Vai gribat visu maršrutu veikt kājām, vai līdz tā sākumam nokļūsiet ar motorizētu transportu? Tad jūs varēsiet atrast aptuvenu novadu, ciemu vai pagastu, kuru pētīt sīkāk un kur plānot konkrētu maršrutu.

2. Ņemiet vērā savu fizisko savu sagatavotību un sagatavojieties neparedzamajam

Ļoti būtiski ir saprast, cik daudz būsiet spējīgs noiet vai nobraukt. Vidēji cilvēks iet ar ātrumu 4 līdz 6 kilometri stundā, bet ar velosipēdu brauc 15 līdz 20 kilometri stundā, taču, jārēķinās, ka pa visu vajadzēs atpūtas pauzes un uz beigām iešana kļūs lēnāka. Tāpat, jāņem vērā, ka maršrutā var gadīties neparedzēti šķēršļi, kuru apiešana var prasīt laiku. Ja plānojat pilnīgi jaunu maršrutu, tas noteikti jāplāno ar laika rezervi, lai nakts vidū neattaptos meža vidū, vairākus kilometrus līdz apmetnes vietai vai maršruta beigām.

3. Domājiet par racionālu plānojumu

Tālāk jādomā par to, lai izplānoties maršruts būtu racionāls un nebūtu visu laiku jāskraida šurpu turpu. Visvieglāk ir izveidot lineāru maršrutu, taču tad, pa vienu un to pašu ceļu būs jādodas gan turp, gan atpakaļ, kas var būt visai garlaicīgi. Labāk plānot apļveida vai astotnieka formas maršrutu. Apļveida maršrutam sākums un beigas sakrīt, līdz ar to, būs interesanti visu pārgājiena laiku. Astotnieka formas maršruts ir vēl labāks, jo tad, iespējams maršrutu saīsināt uz pusi (noejot vai nobraucot tikai pirmo apli), ja tas nepieciešams. Vislabāk plānošanu veikt būs interaktīvajās kartēs, kur varēsiet izvēlēties dažādus kartes mērogus, atkarībā no vajadzības, turklāt jau automātiski parādīsies tas, cik liels ir šis attālums dabā un aptuveni cik ilgā laikā to var veikt ar dažādiem pārvietošanās līdzekļiem. Un atceries, ka arī ir jādomā par tādām lietām kā nauda un pārgājiena izmaksas, jo ja netiek pareizi aprēķinātas šīs izmaksas var sanākt tā, ka ir jāņem kredīts (pedir crédito on-line en 5 minuto) lai nosegtu pārgājienu.

4. Iekļaujiet plānojumā konkrētus apskates objektus

Grūtākais ir apvienot racionālu plānojumu ar apskates objektu iekļaušanu maršrutā. Nereti interesantākie un skaistākie apskates objekti ir nostāk no pamata maršruta. Ja mazliet jāpabraukā vai jāpastaigā, lai nokļūtu līdz tiem, tā nav liela problēma, bet, ja reizēm ir jāplāno ceļš tā, lai nebūtu jābrauc tur un atpakaļ, bet gan tiktu izmests līkums. To, kādi apskates objekti ir izvēlētajā apkārtnē, varat uzzināt pētot informāciju no dažādiem avotiem, piemēram, interneta, tūrisma informācijas centriem un grāmatām.